uzčunčinātI uzčunčinât, hinauftrotten, in kleinem Trab hinauffahren Siuxt (mit un̂ 2 ), Wandsen: uzčunčināt kalnā.Avots: ME IV, 322
uzčunčinātII uzčunčinât, stark ankleiden, einhüllen (perfektiv): bē̦rnu uzčunčināt tâ, ka nevar paiet Bauske, Dond.Avots: ME IV, 322