uzģeņģerēt

uzģeņ̃ģerêt, uzģeņģeŗuôt, auf etw. (hinauf)taumeln, -straucheln (perfektiv): dzē̦rājs uzģeņģerēja uz ceļa. viņš uzģeņģeruo... biedriem gan˙drīz virsū Apsk. v. J. 1905, S. 415.

Avots: ME IV, 335