uzšļūkt

uzšļùkt, (hin)aufgleiten, -rutschen: uzšļūkt slidinuoties kam virsū. uzšļūkt ar ragavām kalnā. ne˙viens nevarējis pa tuo (= bē̦rzu) uzšļūkt (niemand konnte auf die Birke hinaufklettern) Jauns.

Avots: ME IV, 389