uzaîcinât,

1) auffordern, einladen:
Emma Aurēliju arvienu bij uzaicinājuse Jaun. mežk. 38. Refl. -tiês,

1) sich einladen, auffordern:
viņš pats uzaicinājās (piedāvājās) uz viesībām;

2) einander einladen, auffordern:
viņi uzaicinājās viesībās viens uotru. Subst. uzaîcinājums, die Einladung, Aufforderung: labdaris pieņe̦m uzaicinājumu; abi ieiet kruoga JK. paldies par laipnu uzaicinājumu Alm. Meitene no sv. 13.

Avots: ME IV, 314

uzaîcinât, ‡

2) bekanntgeben (?):
kuģa pārdevēji uzaicināja ūtrupi jeb vairāksuolīšanu Pēt. Av. III, pielik., 11.

Avots: EH II, 717