uzbruzdināt
uzbruzdinât,
1) donnern
(perfektiv): pē̦rkuons tikai drusku uzbruzdināja Dunika;
2) (einen gewissen Lärm verursachend) aufschrecken
(tr.): viņš agri cēlies uzbruzdināja arī mani nuo miega Nigr.
Avots: ME IV, 319
1) donnern
(perfektiv): pē̦rkuons tikai drusku uzbruzdināja Dunika;
2) (einen gewissen Lärm verursachend) aufschrecken
(tr.): viņš agri cēlies uzbruzdināja arī mani nuo miega Nigr.
Avots: ME IV, 319