uzburbēt

uzburbêt,

1) morsch, porös werden:
le̦dus uzburbējis Domopol, Dunika, Fehteln. zuobu smadzenes ir ... uzburbējušas ("?") ar smirduošām pūtelēm apme̦stas Mekons Zelta māj. grm. 3 286;

2) "mit Gras bewachsen"
Domopol: e̦ze̦rs uzburbējis.

Avots: EH II, 719