uzdāvāt
uzdāvât, schenken (perfektiv): tē̦vs uzdāvāja dē̦lam māju Golg. Refl. -tiês,
1) sich schenken:
mēs sev uzdāvājāmies svē̦tku dāvanas C.;
2) sich (seine Dienste) anbieten
Spr.: uzdāvāties kam par puisi (Stenden), par precinieku.
Avots: ME IV, 324
1) sich schenken:
mēs sev uzdāvājāmies svē̦tku dāvanas C.;
2) sich (seine Dienste) anbieten
Spr.: uzdāvāties kam par puisi (Stenden), par precinieku.
Avots: ME IV, 324