uzdabūt,

1) hinaufbekommen, auf etw. bekommen
(perfektiv): nevarēja zirgu uz ceļa uzdabūt;

2) auffinden; bekommen, erlangen
Ar.: nevarēja ve̦cās vietas vairs uzdabūt Stenden. kur tādas uzdabūjāt? Janš. Mežv. ļ. I, 99.

Avots: ME IV, 323

uzdabût,

2): tam vajag viena u., kam ... jānuoklausās katrā pantā Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 199.

Avots: EH II, 720