I uzderinât,

1) (zu etwas) bewegen, bereden
U., Selsau;

2) anpassen, anprobieren
(perfektiv): uzderināt drēbes pie šuvēja;

3) (mit Gewalt, gegen den Willen der betr. Person) verloben:
viņam šuo līgavu uzderināja Bauske.

Avots: ME IV, 324

II uzderinât,

1) zum Abschiuss bringen:
uzderināt kaudzi Segewold;

2) =nuodarinât 1, nuovākt 2: uzderini vēl vienu kaudzi biešu! Bauske.

Avots: ME IV, 324