uzduôt (li. uždúoti "hinaufreichen; aufgeben"),

1) dazugeben, daraufgeben
L., U.;

2) einen Schlag versetzen
Spr.;

3) (stark) regnen:
lietus krietni uzdeva AP.;

4) aufgeben, auftragen:
tie... varēja kādam kāzu viesam uzduot, lai viņu vietā... atriebjas BW. III, 1, S. 82. kādu darbu tev rītdien uzdeva? LP. IV, 33. uzduot darbiniekam vest Ķenci iekšā Kaudz. M. 156. princim... uzde̦vuse mīklas (hat Rätsel aufgegeben zu raten) LP. VI, 1010;

5) für jem. od. etw. ausgeben; nennen, melden, (bei Gericht) verklagen
Spr.: uzduot par liecinieku. princesei jāuzduod viņš par savu glābēju. pate kreimu izē̦duse, runcim vainu uzde̦vuse (Var.: uzkrāvuse, piegrièzuse, nuoteikuse) BW. 31127, 2 var.;

6) rülpsen
L. Refl. -tiês, sich (seinen Namen) nennen Wid.; sich (vor Gericht Wid.) melden; sich für etw. Ausgeben: uzduoties par liecinieku, viņš uzdevies par kalēju. pats uzdevās tiesai. dē̦ls aiziet pie ķēniņa uzduoties JK. III, 71. uzduoties par princeses glābēju Pas. VI, 283. Subst. uzde̦vums, die Aufgabe.

Avots: ME IV, 327, 328

uzduôt,

1): kam kungs vēl bija uzdevis de̦gvīna čarku Veselis Cilv. sac. 110. cits kungam vairāk uzduod (bietet)
renti Seyershof;

2): u. kam ar pātagu Dunika u. a.; ‡

7) hinaufreichen:
man nuokrita ce̦purīte; kuŗa laba mātes meita, uzduod manu ce̦purīti BW. 29799, 1 var.; zum sofortigen Anziehengeben: es uzdevu (Var.: uzģērbu) baltu kre̦klu savam siena pļāvājam 28619, 4 var.; ‡

8) das Part. auf
-dams zur Verstärkung eines vorhergehenden duot "geben": šim arājam ... namnieks duod naudu uzduodams (reichlich, eine Zeitlang; mit Betonung der 2. Silbe?) Pas. XV, 137.

Avots: EH II, 721