uzdze̦nât,

1) (wiederholt) auf etw. treiben, jagen
(perfektiv): kaķi uzdze̦nāja beidzuot kuokā. uzdze̦nāt zaķus medniekiem;

2) (allmählich) auftreiben:
mucai stīpu uzdze̦nāt Golg.

Avots: ME IV, 328

uzdze̦nât, ‡

3) begatten
(?) Siuxt: kad vērsis mājā, tad jau gaovis ātrāk uzdze̦nā, uzir.

Avots: EH II, 721