uzecêt (li. užekė́ti "beeggend fertig werden"),

1) aufeggen:
zemi, lauku, tīrumu;

2) uzecēt kādam uz ādas, jem. verprügeln
Adiamünde, Bauske, Stenden.

Avots: ME IV, 330

uzecêt, ‡

3) eggend auffinden:
uzecējis naudu Pas. XV, 43.

Avots: EH II, 722