uzganît,

1) hütend, weidend (hin)auftreiben, drauftreiben:
gans uzganījis luopus uz mana ābuoliņa lauka Dunika;

2) über eine gewisse Frist hinaus hüten, weiden
(perfektiv): vajadzēs guovis vēl uzganīt Bauske;

3) "irgendwo Weiderecht haben"
(?) Wid. Refl. -tiês, weidend (intr.) sich auffüttern, fett werden: guovs uzganījusies Warkl.

Avots: ME IV, 331

uzganît, Refl. -tiês: jūsu sirdis ir uzganījušās uz kaujamuo dienu Rainis Dz. un d. III ² , 408.

Avots: EH II, 722