uzglūnēt
uzglũnêt, auflauern; nachstellen Dr.: ve̦lns e̦ze̦ra malās uzglūn bē̦rniem LP. VII, 31. viņiem uzglūn kāds ienaidnieks JR. III, 29. ļaudis uzglūnēja katru manu suolīti Purap. Austr. kal. 1893, S. 73. (vanags) uzglūn pagalmu Ezeriņš Leijerk. I, 269.
Avots: ME IV, 332
Avots: ME IV, 332