uzgraut, s. uzgraut.

Avots: ME IV, 333

uzgŗaut (li. užgriauti Miež. "uzgāzt"),

1) auf etw. stürzen
(tr.), schleudern (perfektiv): uzgŗaut kādam akmeni uz kājas;

2) rollen, donnern
(perfektiv): pē̦rkuons gŗauj uzgŗaudams JR. VII, 2.

Avots: ME IV, 334