uzgumdît Ar., Dr., Wid., uzgumdinât, aufwiegeln, aufhetzen: uzgumdīt vienu draugu pret uotru. iedzīvuotājus uzgumdīt pret valdību Celm. uzgumdīt tuo uz karu Konv. ² 1866.

Avots: ME IV, 335

uzgumdît: auch (mit um̃) Frauenb.: Anniņa, ve̦lna uzgumdīta Pas. III, 325.

Avots: EH II, 723