uzkâpt (li. užkópti "hinaufsteigen"), aufsteigen L.; (auf etw.) auftreten: muļķītis... uzkāpj... zirgam mugurā LP. IV, 56. nu uzkāpu kumeliņu (stieg aufs Pferd; ungewöhnl.) BW. 13250, 27. arājs izkāpies - nevarējis uzkāpt, ve̦zums par augstu LP. VI,162. Muozus uzkāpa pie dieva II Mos. 19, 3. uzkāpt uotram uz kājas Salis. paklāj pie brūtes ratiem zemē deķi, kur brūtei uzkāpt BW. IIl, 1, S. 15. (fig.) šuorīt salna uzkāpusi jau uz jumtiem Vēr. II. 1230.

Avots: ME IV, 340

uzkâpt, ‡ Refl. -tiês

1) hinaufsteigen:
mūsu tē̦vs ... līkā bē̦rzā uzkāpies BW. 2206, 8. cāļi uzkāpušies uz me̦rgu Seyershof;

2) man uzkāpās uz akmens Meselau, es passierte mir, dass ich unversehens auf einen Stein trat.

Avots: EH II, 724