uzkarinât, aufhängen; auf etw. anbringen: uzkarināt mēteli vadzī Dond., Frauenb., Salis, uzkarināt dakstiņus jumtam Schwanb. āda, kuru bija uzkarinājis Pas. II, 177.

Avots: ME IV, 339

uzkarinât: sudrabu ... uz viena pupiņa uzkarinājusi Tdz. 57978. ‡ Refl. -tiês, = uzkārtiês 5: pate gribē̦tu tev u. ar varu vai viltu Janš. Līgava I, 485.

Avots: EH II, 724