uzkaļņi

uzkaļˆņi,

1) uzkaļˆņi Saikava, uzkaļˆņš Druw. n. RKr. XVII, 84, Aps., Golg., Adv., bergauf:
ceļš iet uzkaļņš;

2) Adv., hbher:
tā vieta ir uzkaļņi Gr. - Buschh. liec uzkaļņāk (höher)! Warkl.

Avots: ME IV, 339