uzklaušinât Golg., hinhörend, aufmerkend, Erkundigungen einziehend zu wissen bekommen, auffinden: viņš pilsē̦tās uzklaušināja izveicīgus cilvē̦kus Stāsts Krieviņ 33. uzklaušini un uzmeklē tu kur tādu gudru sievu! Janš. Mežv. ļ. I, 329.

Avots: ME IV, 341, 342

uzklaušinât, ‡

2) horchen:
ausis pie sienas griezt uzklaušinājuot Stender Deutsch-lett. Wrtb, (unter "Ohr").

Avots: EH II, 725