uzklìegt,

1) laut, schreiend zurufen:
tē̦vs uzkliedza puikam, lai stāvuot mierā, šis uzkliedza skaitītājam Kaudz. M. 46;

2) laut schreiend aufwecken:
uzkliegt uotru nuo miega;

3) laut aufschreien, singen
(perfektiv): divi uzkliedza dziesmu V. Eglītis Zilā cietumā 164. uzkliegdama es dziedāju, uzkliegdama gavilēju BW. 359, 2.

Avots: ME IV, 342

uzklìegt,

2): stārasts uzkliedza kūlējus Jürgens 68.

Avots: EH II, 725