uzkubināt

I uzkubinât, aufdecken: sieva sèjējai uzkubina... drānu RKr. XVI, 186. uzkubini man drānu uz ple̦ciem! Dunika. Refl. -tiês, sich aufdecken: uzkubeklis ir balts lakats, kuo brūtes uzkubinājas N.-Bartau, Ob.-Bartau.

Avots: ME IV, 345


uzkubināt

II uzkubinât, zufgraben, auflockern: uzkubināt zemi dārzā, puķu puodā Bers., Kalzenau.

Avots: ME IV, 345