uzkukt

*uzkukt (zu erschliessen aus der Partizipform uzkucis [z. B. in Grünw., IV.-Peb., Ronneb.]), refl. uzkuktiês Kalzenau, Lub., Lubn., Meiran, Meselau, N.-Peb., Saikava, Sehren, Serben, Sessw. (prs. -kukstuos od. -kūkstuos Lubn., Bers., Meiran, prt. -kukuos Lubn., -kucuos Meiran), uzkūktiês Odsen, sich (mit den Ellbogen auf etw.) auflehnen, aufstützen; sich bücken: uzkūkstas nuolaidīgi uz galda Blaum. Pazud. dēls 19. kuo tu uzkucies uz galda! Golg., KatrE., Serben u. a. viņš ē̦d uzkucies uz spainīšā, ka putra te̦k atpakaļ spainītī Saikava. ruokas..., uz kurūm viņā bija uzkukusies A. v. J. 1900, S. 365. uzkucis ar ruokām uz krē̦sla Liev. R. 12. Augusts uzkucies uz sē̦tas A. v. J. 1899, S. 254. Jānītis nuosēdies savā vietā, uzkucis pār grāmatām MWM. X, 436. viņš bija liels, uzkūcies (mit gebückter Haltung) 204. viņš stāv uzkucis oder uzkucies (gebeugt, gebückt) Bers., Fest. uzkucies (gebeugt) viņš sēdēja cauru dienu KatrE. viņš iet drusku uzkucis Turg. Muižn. per. 161.

Avots: ME IV, 346