uzkul˜t,

1) aufschäumen
(tr.), zu Schaum schlagen (perfektiv): uzkult ziepes. uzkult putas;

2) schlagend, prügelnd hervorbringen, zum Vorschein bringen:
māte bē̦rnam uzkūlusi čūlas Salis;

3) noch, von neuem dreschen:
rudzus vēl uzkult Drosth. Refl. -tiês,

1) umherschlenkernd sich einfinden
LKVv.: atkal jau tas žīds uzkūlies Grūnh., N.-Peb., Schibbenhof, Stockm. netīši es te uzkūluos JK. V, 131. viņš uzkūlās uz kapiem LP. VII, 150;

2) sich aufdrängen
Gļiebava: uzkulties uotram (uz kakla) Schibbenhof.

Avots: ME IV, 346

uzkul˜t,

3): klājienā palikušās ruogas vēl ar spriguļiem uzkuļ AP.; ‡

4) über etwas hinzurühren:
kad vārīja me̦lnuo sulu, beigās uzkūla miltus virsū Siuxt. kad biezputra iznāk mīkstāka, tad uzkuļ miltus AP.; ‡

5) u. sviestu Frauenb. "sakult mazu daļu sviesta sākumam"; uzkuļamais ebenda "ein Stückchen Butter, das man in die Sahne legt, um schneller kernen zu können".
Refl. -tiês,

1): auch Druw., Kand.; ‡

3) emporkommen, sich emporarbeiten:
uzkūlušies par saimniekiem Sudr. E. Velnu dzinējs (1941), S. 7.

Avots: EH II, 726