uzkūsât,

1) auf etw. sprudeln, wallen
(perfektiv): piens uzkūsāja uz pavarda;

2) fig., aufwallen:
dusmas manī spēji uzkūsā Druva I, 340. nuo tā ļaunuma, kas viņā bij uzkūsājis pret tē̦vu Ed. Cālītis;

3) auftauen
U. (unter kūsât).

Avots: ME IV, 348

uzkūsât,

2): Zīle uzkūsāja dusmās Stērste A. Z. 104.

Avots: EH II, 727