uzlamāt

uzlamât, = ielamât: uzlamāt uotru cilvē̦ku par vīzde̦guni KatrE., PS.

Avots: ME IV, 351

uzlamāt

uzlamât: ūdris be̦bru uzlamava (= nuolamāja?) kleivajām kājiņām Tdz. 37446.

Avots: EH II, 727