uzmàldîtiês,

1) irrend auf etw. (hinauf)geraten:
uzmaldījies uz neīsta ceļa, uz neceļiem;

2) umherirrend sich einfinden:
kuo viņš te atkal uzmaldījies?

Avots: ME IV, 355

uzmàldîtiês,

1): neuzmaldies vairs ļaužu sē̦tās! Pas. XIII, 201.

Avots: EH II, 728