uzmaurot

uzmaũruôt,

1) aufbrüllen:
vērsis nikni uzmauruoja;

2) brüllend aufwecken:
vērsis uzmauruoja gulē̦tājus.

Avots: ME IV, 356


uzmaurot

uzmaũŗuôt Frauenb., = uzmaũruôt.

Avots: EH II, 728