uzmetinât,

1) sich niederlassen machen:
kuŗā zara galā bē̦rnus uzmetināsi? Purap. Kkt. 25;

2) anschweissen:
cirvim zuobus, arklam lemešus uzmetināt Golg.; die Schneide eines Instruments erneuern Segew.: u. cirvi, kaltu;

3) (die ersten Maschen des Strickzeugs) aufwerfen:
gribēja, lai viņai uzmetina pa divi... adīkļi Janš. Mežv. ļ. II, 102;

4) entwerfen:
viņš uzmetina visādus plānus JR. 1V, 168. Dazu das Subst. uzmetinãjums, der Entwurf, das Konzept: plāna uzmetinājums Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, XII (K. Egle).

Avots: ME IV, 359

uzmetinât,

4): šuo tuo ar zīmēkli uzmetinājis (skizziert)
Janš. Dzimtene I, 514.

Avots: EH II, 729