uzmḕrcêt, aufweichen (tr.): pienā uzmērcēt cietu maizi. lietus uzmērcējis ceļu. lini uzmē̦rcē̦ti (der Flachs ist zu viel geweicht worden) C. Refl. -tiês, aufweichen (intr.): lini uzmērcējušies C.

Avots: ME IV, 359

uzmḕrcêt, ‡

2) zu lange weichen (tr.)
Seyershof: kad linus vairāk uzmērcē, tie ir cieti.

Avots: EH II, 729