uzmīlēt

uzmĩlêt, uzmiļuôt, lieb gewinnen FGr. I (uzmīlēt): viņa pameitu bija tâ uzmīļuojusi kâ savu bē̦rnu. laikam jau šis kādu zemnieku vistu uzmīļuojis Krišs Laksts 64.

Avots: ME IV, 360