uznikt "?": viņš uz man uznicis, er ist auf mich verstürzt Für. I. Refl. -tiês, sich (mit Bitten) aufdrängen: Jānis uznikās, lai braucuot līdza Janš. Dzimtene IV, 221. tiem nu Teterene uznikās, nākt viņai palīgā Bandavā I, 370. par varu es viņam pate nevaru uznikties Apsk. v. J. 1903, S. 223.

Avots: ME IV, 362

uznikt, Refl. -ties: knauši sāk uzsanikt (wo?).

Avots: EH II, 729