uzpērt
uzpḕrt,
1) Schläge versetzen:
uzpērt bē̦rnam ir uz viena, ir uz uotra gurna Dunika;
2) aufwerfen, aufschlagen:
uzpērt krāsu siênai ar peramuo suku Schwanb.; aufspülen: ūdens uzpēris smiltis uz pļavas;
3) schlagend, prügelnd zum Vorschein bringen: uzpērt bē̦rnam asinis
Stenden;
4) noch, von neuem schlagen, prügeln:
uzper viņu vēl! Drosth.;
5) hin und her werfen; zappeln
(perfektiv): zivs vienu, uotru reizi vēl uzper ar asti un tad ir beigta Segewold. Refl. -tiês,
1) mit Mühe (zappelnd, sich hin und her werfend) hinaufgelangen:
kuģis ar muokām uzpērās pa se̦klumu augšā Adiamünde, Saikava;
2) umherirrend sich einfinden:
mums čigāni uzpē̦rušies Dunika;
3) "iedzīvuoties": tas cilvē̦ks ir uzpēries KatrE.
Avots: ME IV, 364
1) Schläge versetzen:
uzpērt bē̦rnam ir uz viena, ir uz uotra gurna Dunika;
2) aufwerfen, aufschlagen:
uzpērt krāsu siênai ar peramuo suku Schwanb.; aufspülen: ūdens uzpēris smiltis uz pļavas;
3) schlagend, prügelnd zum Vorschein bringen: uzpērt bē̦rnam asinis
Stenden;
4) noch, von neuem schlagen, prügeln:
uzper viņu vēl! Drosth.;
5) hin und her werfen; zappeln
(perfektiv): zivs vienu, uotru reizi vēl uzper ar asti un tad ir beigta Segewold. Refl. -tiês,
1) mit Mühe (zappelnd, sich hin und her werfend) hinaufgelangen:
kuģis ar muokām uzpērās pa se̦klumu augšā Adiamünde, Saikava;
2) umherirrend sich einfinden:
mums čigāni uzpē̦rušies Dunika;
3) "iedzīvuoties": tas cilvē̦ks ir uzpēries KatrE.
Avots: ME IV, 364