I uzplucinât,

1) rupfend, raufend auf etw. fallen lassen:
uzplucināt spalvas uz galda;

2) auflockern:
uzplucināja zemi (mit der Schaufel) A. v. J. 1899, S. 308.

Avots: ME IV, 367

II uzplucinât, (ab)brühen (perfektiv): uzplucināt kautu vistu karstā ūdenī Ramkau. uzplucināt iekšas Adiamünde. viņas tapa uzplucinātas ar siltu ūdeni Etn. IV, 69. smalki samaltas kafijas pupas nav vārāmas, bet uzplucināmas Konv. 1526. uzplucināt (mit kochendem Wasser begiessen) sìena ziedus Stenden.

Avots: ME IV, 367