uzputināt
uzputinât,
1) stäubend
(tr.) auf etw. fallen lassen; (hin)aufstühmen, -wirbeln: miltus pa saujai uzputina uz ūdeni Janš. Dzimtene 2 III, 81. uz klētsaugšu uzputināts sniegs. viesulis tur uzputinājis smiltis;
2) "?"; kad putra me̦lna, tas ir - viņai pamaz piena vai kreima, tad saka: uzputini putru! tas ir - pielej kreimu vai pienu klāt! Grünh.
Avots: ME IV, 369
1) stäubend
(tr.) auf etw. fallen lassen; (hin)aufstühmen, -wirbeln: miltus pa saujai uzputina uz ūdeni Janš. Dzimtene 2 III, 81. uz klētsaugšu uzputināts sniegs. viesulis tur uzputinājis smiltis;
2) "?"; kad putra me̦lna, tas ir - viņai pamaz piena vai kreima, tad saka: uzputini putru! tas ir - pielej kreimu vai pienu klāt! Grünh.
Avots: ME IV, 369