uzpūlēt

uzpũlêt, mit Mühe hinaufschaffen: uzpūlēt baļķi augšā Golg. Refl. -tiês, mit Mühe hinaufgelangen (eig. und fig.): uzpūlējies ar nastu kalnā. viņš uzpūlējies uz augšu (ist nach mühevollem Streben wohlhabend geworden) Golg. viņš uzpūlējies ģenerāļa ce̦nā Nigr.

Avots: ME IV, 369