uzrīdīt

uzrîdît LKVv., uzrîdinât 2 Ahs., aufhetzen: u. kam suņus. uzrīdīt strādniekus uz nemieriem. viņa uzrīdītais skuolas ve̦cākais Kaudz. Jaunie mērn. laiki III, 78. suns, tâ uzrīdīts... Janš. Līgava I, 294.

Avots: ME IV, 373


uzrīdīt

uzrîdît: tie suņi ir uzrîdīti 2 (= rīduot ieradināti krist virsū svešiem) Frauenb.

Avots: EH II, 732