uzrùkt,

1) anschreien, anfahren
(mit dem dat.): "stillgeschwiegen!" vecis bargi uzrūca Krišs Laksts 46;

2) ein wenig donnern:
uzrūca pē̦rkuons Spr.

Avots: ME IV, 374

uzŗûkt ² U., = uzrūkt 1: viņš man uzrūca dusmīgā balsā Dunika.

Avots: ME IV, 375