uzsìet,

1) (hin)aufbinden
U. (unter siet), LKVv.: kur tu jāsi,... ķēvei asti neuzsējis? BW. 14434 (ähnlich 14435 - 9; 18554; 19062 var.). u. lakatu uz galvas, u. tomātus pie mieta;

2) festbinden, anbinden auf, an:
u. zirgu labākā zâlē. u. zeķi ar prievīti;

3) u. pātagu, am Peitschenstiel die Schnur bindend befestigen.
Refl. -tiês,

1) sich
(dat.) (hin)aufbinden: uzsējusēs tuo (nastiņu) sev uz muguras Janš. Mežv. ļaudis I, 28;

2) man lakats uzsējies greizi, ich habe mir unversehens das Tuch schief aufgebunden.

Avots: ME IV, 377

uzsìet,

2): uzsietam ("?") aude̦klam pirmuo vērienu veŗuot saka ... Lttic. 1259; ‡

4) sieru u. Siuxt, Käse bereiten (in ein Tuch bindend):
kad bija piens, tad jau allaž uzsēja sierus; ‡

5) (das geschnittene Getreide in Garben) binden (perf.)
Siuxt: tā nebija nekāda meita, kas diviem pļāvējiem nevarēja u. Refl. -tiês,

1): drāneli ... atkal uzsiedamās galvā Apsk. 1903, S. 223.

Avots: EH II, 732