uzslìet, in die Höhe richten (perfektiv): asti (de̦gunu Purapuķe 303) gaisā uzslējis Apsk. v. J. 1903, S. 690. uzslietas ilkss galā A. XX, 45. uzslēja ērgli uz galda Krišs Laksts 36. Refl. -tiês, sich in die Höhe richten (perfektiv): uzslledamies nuo galda Mērn. I. 22. viņa piepeži uzslējās 359. uzslējās stāvus Blaum. Pie skala ug. 15.

Avots: ME IV, 380

uzslìet: kad slies, tad uzslies A. Upītis Pirmā nakts 229. u. (aufstehen machen, aufwecken) kuo nuo miega Saikava. u. istabu (das Wohnhaus aufrichten, erbauen) Jauns. J. un v. 81. Refl. -tiês: kad tik zirgs atkan neuzaslienas uz pakaļas kājām! Saikava.

Avots: EH II, 734