uzsmaidīt

uzsmaidît, auflächeln, zulächeln: dē̦ls brīžiem jau uzsmaida Kundz. Kronv. 234. lūpiņas uzsmaidīja Jauna Raža IV, 31. viņi uzsmaidīja viens uotram Vēr. II, 706. (fig.) kur jums katram laime uzsmaida (günstig ist) LP. V, 244.

Avots: ME IV, 380