uzspiêst LKVv.,

1) aufdrücken:
jāuzspiež kāja... uz... bumbas A. XX, 770;

2) aufdringen, aufzwingen:
brāļi uzspieduši muļķītim šuo... ķēvi LP. IV, 219. jaunieve̦dumus latvietim vajadzēja uzspiest ar varu Vēr. I, 1437 (ähnlich A. XX, 329; Kundz. Kronv. 136). bez algas... viņam nevaruot uzspiest kalpuot RKr. VIII, 78. tē̦vs viņam uzspieda līdzņemt mežsarga dē̦lu Pas. VI, 336. Refl. -tiês,

1) sich aufdringen
Spr.: citi vien uzspiedās Mērn. l. 46;

2) man uzspiedās pārāk stipri, es passierte mir, dass ich allzu stark aufdrückte.

Avots: ME IV, 382

uzspiêst,

2): "aufdringen" ME. IV, 382 durch "aufdrängen" zu ersetzen, desgleichen ebenda unter uzspiêstiês 1; ‡

3) aufdrükkend einschalten (elektrisches Licht):
uzspiedis uguni Pas. XIV, 423; ‡

4) hinaufdrücken:
uz augšu uzspiests ūdens Pēt. Av. III, 421. Refl. -tiês,

1): un es tâ uzspieduos, lai tie vēl spē̦tu Rainis Dz. un d. II, 258; ‡

3) sich aufstemmen:
rudzi klājienē jāsalauž: paje̦m kūli un uzspiežas tam virsā Linden in Kurl.; ‡

4) sich beeifern, sich zu einer Arbeit zwingen
Orellen.

Avots: EH II, 734