uzstũrêt,

1) hinaufsteuern (ein Boot)
Spr.;

2) steuernd geraten lassen auf:
u. kam laivu virsū;

3) so auch reflexiv, angsam und mühsam (mit einem Fuder) hinaufgelangen:
uzstūrēt(ies) ar ve̦zumu kalnā Stepden.

Avots: ME IV, 385, 386

uzstũrêt, ‡

4) = uzšũpât: puiši centās u. (šūpuotnes) juo augstāki Birznieks-Upītis Pel. akm. stāsti (1938) 42.

Avots: EH II, 735