uzsūtīt
uzsùtît,
1) hinaufschicken, -senden
LKVv.: kādus uzsūta kalnā A. XXI, 701;
2) senden, schicken
(perfektiv) über, auf den Hals: uzsūtīšu mēri saviem ļaudīm Glück II Chron. 7, 13. ve̦se̦lam slimības uzsūtīt LP. VII, 146. kas raganai trakumu uzsūtījis VI, 6. vai pats juods viņu uzsūtīja? Jaun. mežk. 59.
Avots: ME IV, 386
1) hinaufschicken, -senden
LKVv.: kādus uzsūta kalnā A. XXI, 701;
2) senden, schicken
(perfektiv) über, auf den Hals: uzsūtīšu mēri saviem ļaudīm Glück II Chron. 7, 13. ve̦se̦lam slimības uzsūtīt LP. VII, 146. kas raganai trakumu uzsūtījis VI, 6. vai pats juods viņu uzsūtīja? Jaun. mežk. 59.
Avots: ME IV, 386