uzticēt
uzticêt (li. užtikėti "uzticêt" Miežinis),
1) zutrauen
L.; vertrauen U.; Part. uzticams, Zutrauen verdienend, glaubhaft, zuverlässig L.: uzticama kalpuone, ziņas nākušas nuo uzticama avuota;
2) anvertrauen
U.: māte savu bē̦rnu citiem neuztic. Refl. -tiês, = uzticêt 1: es tev nevaru uzticēties.
Avots: ME IV, 392
1) zutrauen
L.; vertrauen U.; Part. uzticams, Zutrauen verdienend, glaubhaft, zuverlässig L.: uzticama kalpuone, ziņas nākušas nuo uzticama avuota;
2) anvertrauen
U.: māte savu bē̦rnu citiem neuztic. Refl. -tiês, = uzticêt 1: es tev nevaru uzticēties.
Avots: ME IV, 392