uzticēt

uzticêt (li. užtikėti "uzticêt" Miežinis),

1) zutrauen
L.; vertrauen U.; Part. uzticams, Zutrauen verdienend, glaubhaft, zuverlässig L.: uzticama kalpuone, ziņas nākušas nuo uzticama avuota;

2) anvertrauen
U.: māte savu bē̦rnu citiem neuztic. Refl. -tiês, = uzticêt 1: es tev nevaru uzticēties.

Avots: ME IV, 392


uzticēt

uzticêt,

1): viņš, kam uzticēji, nu par tavu puostu kļuvis Blaum. Raksti IX 4 (1937), 22;

2): tur man tikdaudz uzticēs uz asniem Janš. Dzimtene I, 340.

Avots: EH II, 737