uztielêt, = uztiept: viņš gribēja man tuo uztielēt Bauske. Refl. -tiês, sich aufdrängen: viņš uztielējās, lai nāku līdz Bauske.

Avots: ME IV, 392

uztielêt, ‡

2) jem. anschuldigen
Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH II, 737