uzturêt (li. užturė´ti "aufhalten" Bezzenberger BGLS. 334),

1) aufhalten:
uzturēt šuvei vienu malu, beim Nähen einer Naht eine Seite weniger stramm anziehen Wolmarshof;

2) aufrechterhalten:
uzturēt sūdzību. uzturēt sakarus;

3) unterhalten
L., erhalten U.: bē̦rni uztur ve̦cākus. es tuo savu vīra buņģi labi vien uzturēju: pate ēdu putraimiņus, vīram devu sē̦naliņas BW. 27112 var. Refl. -tiês,

1) sich (irgendwo) aufhalten
LKVv.: uzturēties pilsē̦tā. es tur uzturējuos ilgāk;

2) sich ernähren;

3) "держаться благопристойно" Spr.

Avots: ME IV, 394

uzturêt,

3): labi uzturē̦ti (kuopti) luopi Ramkau; ‡

4) in einer gewissen Höhe über dem Boden halten
Ramkau: sūnā izkapts stipri jāuztur uz ruokas, - citādi piepļaunas sūnu. Refl. -tiês,

1): tur ne˙viena zivs neuzturas (nedzīvuo) Seyershof;

2): viņš nuo tā vien uzturuoties (pārtiekuot) Seyershof;

3): u. (sich benehmen)
kārtĩgāk Seyershof. nuo visas viņa uzturēšanās bija viedējams, ka viņš agrāk kalpuojis zaldātuos Janš. Dzimtene II, 250; ‡

4) sich konservieren:
uozuols uzturējies līdz šai baltai dienai LP. VII, 341. jauns zirgs pats uzturas (paglabā ilgāku laiku izskatu un gaitu) labāk Seyershof; ‡

5) an einer Forderung festhalten
AP.: sacījām, lai uzturas (pārduoduot preci), lai lēši nepārduod.

Avots: EH II, 738