uztīt, aufhaspeln LKVv., aufwickeln Ahs. u. a.: uztīt dziju uz tītavām. Refl. -tiês,

1) sich aufwickeln:
čūska uztinusies uz ce̦pures;

2) (auf) sich aufwickeln:
viņa uztinusies sev lieluo lakatu.

Avots: ME IV, 392

uztīt: linus uztiņ uz laipstiņu Frauenb. es pādi (dat.) uztinu nešūtu kre̦klu Tdz. 36762.

Avots: EH II, 737