uzvaļât (li. užvalióti "hinaufzubringen vermögen"), bezwingen, unter den Pantoffel bekommen: viņa tuo tâ uzvaļājusi, ka tas pastāvīgi atruodas zem viņas tupeles Janš. Dzimtene ² II, 12. kur māte... kuo iegribas, tuo viņa arī izdara. tādās reizās viņa tē̦vu pruot ar˙vien uzvajāt Dzimtene V, 393.

Avots: ME IV, 396

uzvaļât: tikām rāšu tautu dē̦lu, līdz es viņu uzvaļāšu Suitu k., № 258.

Avots: EH II, 738