uzvedinât, zu etw. bereden U., auffordern LKVv.: uzvedināt citus iet pastaigāties Celm. ķēniņiene uzvedina ve̦lnus uz mīklu minēšanu Janš. Nīca 56. Refl. -tiês, einander zu etw. bereden, auffordern: viņi viens uotru uzvedinās uz nedarbiem.

Avots: ME IV, 397

uzvedinât, ‡

2) indirekt zu etwas bewegen (veranlassen)
Frauenb.: tã tâ uzvedina (iesāk tâ runu, lai nuo uotra kuo izzināta): "teic, ka Siliņš precēsis". Refl. -tiês, ‡

2) auffordern:
uradņiks uzvedinājās mežsargu ... parādīt visu uz vietas Janš. Dzimtene II, 132.

Avots: EH II, 738